«Latvenergo» zaļā ūdeņraža projekts saņem Eiropas Inovāciju fonda atbalstu; ražot plāno no 2029. gada

Eiropas Inovāciju fonds apstiprinājis valsts enerģētikas uzņēmuma «Latvenergo» pieteikumu zaļā ūdeņraža ražošanas projektam, 12. novembrī elektroenerģijas tirgus apskatā paziņoja uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis. Projektu plānots īstenot no 2029. līdz 2031. gadam.

Projektā «Zaļā ūdeņraža ražošana transportam, rūpniecībai un dekarbonizācijas paātrināšanai Latvijā» paredzēta elektrolīzes iekārta, kas atjaunīgo elektroenerģiju pārvērtīs ūdeņradī. Uzņēmums grasās rūpnieciskā mērogā pārbaudīt augstspiediena sārmu elektrolīzes tehnoloģiju, kurā kritiski svarīgos izejmateriālus elektrodos aizstāj keramiskie katalizatori.

Ūdeņradi plānots ražot galvenokārt stundās, kad elektroenerģijas pieprasījums un cena ir zemāka, tā labāk izmantojot vēja un saules enerģiju. Saražoto ūdeņradi «Latvenergo» izmantos pats un piegādās transporta un rūpniecības uzņēmumiem. Uzņēmums lēš, ka pirmajos desmit darbības gados tas ļaus novērst 16 144 tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

«Latvenergo» izpilddirektors Mārtiņš Čakste norāda, ka mērķis ir ne tikai ražot zaļo ūdeņradi, bet arī palīdzēt Latvijā izveidot ūdeņraža tirgu. Uzņēmums aicina potenciālos ūdeņraža pircējus un tirgotājus pieteikties, lai apzinātu vajadzīgos apjomus un piegādes iespējas.

Kas vēl jāizdara

Projekts vēl ir vērtēšanas un līguma sagatavošanas stadijā, tāpēc kopējās izmaksas un finansējuma nosacījumi nav zināmi, un galīgais investīciju lēmums nav pieņemts. Vispirms ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) jānoslēdz finansējuma līgums un jāsaskaņo tehniskie nosacījumi.

Otrs projekts — cements Ventspilī

Klimata un enerģētikas ministrija 11. novembrī paziņoja, ka Inovāciju fonda konkursā no 358 pieteikumiem atlasīti 77 projekti 23 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kopā tiem paredzot 3,4 miljardus eiro. Starp tiem ir divi Latvijā īstenojami projekti — bez ūdeņraža projekta arī rūpnīca Ventspilī, kas gadā varētu saražot līdz 500 tūkstošiem tonnu supersulfātu cementa. Šāda cementa ražošanā CO₂ emisijas var būt par vairāk nekā 90% mazākas nekā tradicionālajam cementam.

Līdz šim vienīgais Latvijas uzņēmums ar Inovāciju fonda grantu bija «Aerones», kas 2023. gadā saņēma 4,4 miljonus eiro vēja turbīnu lāpstiņu remonta robotu ražošanai. Fondu finansē no ES emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem; nākamos konkursus Eiropas Komisija plāno izsludināt decembra sākumā.