
Viens cimds: kur novembrī pazūd otrais pāra loceklis
Katru rudeni izvelkam cimdus no skapja un atklājam, ka pāru vairs nav. Satīrisks pētījums bez pētījuma.

Katru rudeni izvelkam cimdus no skapja un atklājam, ka pāru vairs nav. Satīrisks pētījums bez pētījuma.

Kad radiatori atkal kļūst silti, birojā sākas klusa, bet nežēlīga cīņa par vienu mazu ripu ar cipariem no viena līdz pieciem.

Mums ir veselas četras nedēļas laika. Un mēs tās izmantosim, lai 30. novembrī satiktos servisa rindā.

Rīta salnas ir klāt, un līdz ar tām atgriežas mūsu iecienītākā rudens tradīcija: rinda uz riepu servisu.

Oktobris vēl nav beidzies, bet darba grupas čatā jau sākusies gada sarežģītākā diplomātiskā operācija — kopīga datuma atrašana Ziemassvētku ballītei. Satīrisks skats uz aptauju, kurā uzvar «man der jebkurš, izņemot šo».

Iestājies sausais apkures laiks, un tagad tu dzirksteļo kā maza elektrostacija. Satīrisks skats uz sezonu, kad durvju rokturi, mašīna un pat kaķis «kožas». Plus pāris padomu bez jokiem.

Valsts svētki iekrīt nedēļas vidū, un birojos sākusies klusa stratēģiska spēle ar atvaļinājumu kalendāru. Satīrisks skats uz to, kā mēs plānojam novembri — ar vienu nopietnu padomu beigās.

Kalendārā Melnā piektdiena ir 27. novembrī, bet e-pastā tā pienāca jau vakar. Satīrisks skats uz atlaižu sezonu, kas katru gadu sākas agrāk. Plus viens noderīgs padoms bez jokiem.

Tu sagrāb lapas kaudzē, atskaties — un koks jau ir sagādājis jaunu kārtu. Satīrisks skats uz mūžīgo cīņu ar rudens lapām. Plus pāris padomu bez jokiem.

Kļūst auksts un tumšs, un ķermenis pieprasa tikai vienu: segu, tēju un seriālu. Satīrisks skats uz sezonu, kad izkļūšana no gultas kļūst par varoņdarbu.

Pēc pulksteņu pārgriešanas uz ziemas laiku vakars iestājas gandrīz pusdienlaikā — vismaz tā šķiet. Satīrisks skats uz sezonu, kad uz darbu un no darba ej tumsā. Plus pāris padomu bez jokiem.

Ir atnācis tas gada laiks, kad no rīta pie mašīnas tiek pavadītas desmit minūtes ar skrāpi rokā. Satīrisks skats uz pirmo salu — plus pāris padomu bez jokiem.

Veikalos ķirbji un plastmasas skeleti, bet vecmāmiņa atgādina, ka «mēs jau gājām ķekatās». Satīrisks skats uz to, kā oktobra beigās satiekas divas maskošanās tradīcijas.

Satīrisks skats uz oktobra tradīciju, kad pietiek vienam cilvēkam nošķaudīties, lai nedēļas laikā klepotu visa ēka. Plus pāris padomu bez jokiem.

Līdz 18. novembrim savu valdību veido ne tikai valsts, bet arī katra ģimene, darba kolektīvs un garāžu kooperatīvs. Satīrisks skats.

Balsot gāja maz, bet tie, kas gāja, ar zīmuli rīkojās kā skolotājs ar diktātu. Satīrisks skats uz nacionālo korektora sindromu.

Naktī uz svētdienu, 25. oktobri, pulksteņi jāpagriež stundu atpakaļ. Satīrisks skats uz «papildu stundu», kuru neviens tā arī neizguļ.

Satīra: ārā oktobris un rudens lapas, bet veikala plauktos jau mirdz eglītes un vizuļi. Laiks, šķiet, skrien pēc tirdzniecības grafika.

Sākas dzinējmedību sezona, un tauta, kas visu gadu ģērbjas pelēkā, steidzami meklē kaut ko spilgtu.

Satīra: pienācis brīdis vasaras drēbes nolikt un izvilkt siltās. Teorētiski — piecpadsmit minūtes. Praktiski — visa diena.

Satīra: līst, pūš vējš, un tavs lietussargs tikko izlēmis kļūt par abstraktu skulptūru. Katru rudeni no jauna.

Satīra: gaisā jau jūtams rudens, mājās kļūst vēss, bet ieslēgt apkuri pirmajam nozīmē zaudēt. Katru gadu no jauna.

Satīra: tiklīdz gaisā parādās rudens smarža, latvietī pamostas senču instinkts — un sākas svētais sēņošanas rituāls.

Satīra: kalendārā vēl augusts, bet visapkārt jau redzamas skaidras liecības, ka vasara klusi pako čemodānus.

Satīra: kad pāri pārvēlusies īsta vētra, sociālie tīkli pārpildās ar mājas ekspertiem, kuri «jau vakar zināja».

Plaša dzīvojamā istaba stāv tukša, bet visi sadrūzmējušies pie ledusskapja. Satīrisks skats uz mūsu iemīļoto tradīciju.

Jaunākais (un pilnīgi izdomātais) pētījums apstiprina to, ko sen zinājām: sūdzēšanās par laikapstākļiem ir mūsu neoficiālā otrā valsts valoda.

Vecpilsētas kaijas paziņo: ja jau viņas tāpat pavada tūristus uz katra soļa, tad vismaz lai to atzīst oficiāli.

“Nu, mums jāiet” nav paziņojums, bet gan pusstundu garas ceremonijas sākums. Pētnieki mēģina saprast, kāpēc.

Konusi kļuvuši par pilsētas simbolu, bet asfalts joprojām kaut kur ceļā. Satīrisks skats uz mūžīgo remontu.