
Sākas sēņu sezona: kā mežā atpazīt īstu latvieti
Satīra: tiklīdz gaisā parādās rudens smarža, latvietī pamostas senču instinkts — un sākas svētais sēņošanas rituāls.

Satīra: tiklīdz gaisā parādās rudens smarža, latvietī pamostas senču instinkts — un sākas svētais sēņošanas rituāls.

Satīra: kalendārā vēl augusts, bet visapkārt jau redzamas skaidras liecības, ka vasara klusi pako čemodānus.

Satīra: kad pāri pārvēlusies īsta vētra, sociālie tīkli pārpildās ar mājas ekspertiem, kuri «jau vakar zināja».

Plaša dzīvojamā istaba stāv tukša, bet visi sadrūzmējušies pie ledusskapja. Satīrisks skats uz mūsu iemīļoto tradīciju.

Jaunākais (un pilnīgi izdomātais) pētījums apstiprina to, ko sen zinājām: sūdzēšanās par laikapstākļiem ir mūsu neoficiālā otrā valsts valoda.

Vecpilsētas kaijas paziņo: ja jau viņas tāpat pavada tūristus uz katra soļa, tad vismaz lai to atzīst oficiāli.

“Nu, mums jāiet” nav paziņojums, bet gan pusstundu garas ceremonijas sākums. Pētnieki mēģina saprast, kāpēc.

Konusi kļuvuši par pilsētas simbolu, bet asfalts joprojām kaut kur ceļā. Satīrisks skats uz mūžīgo remontu.

Divi svešinieki, viens lifts un piecas sekundes, kas šķiet mūžība. Satīrisks veltījums mūsu nacionālajai kautrībai.