Arodbiedrības prasa aprēķinus par taupības iecerēm un iebilst pret pabalstu mazināšanu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) trešdien, 11. novembrī, aicināja Ministru prezidentu Andri Kulbergu («Apvienotais saraksts») pirms lēmumu pieņemšanas iesniegt sociālajiem partneriem precīzus aprēķinus par iecerēto amata vietu samazināšanu valsts pārvaldē, ar ko plānots ietaupīt 85 miljonus eiro, vēsta LETA.

Aprēķinus arodbiedrības prasa arī par Kulberga 10. novembra preses konferencē izklāstītajām iecerēm pārskatīt darbnespējas lapu un pabalstu administrēšanas kārtību, ģimenes valsts pabalstu un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Ja ģimenes atbalsta sistēmu mainīs, LBAS grib redzēt, kā tas ietekmēs dažādu mājsaimniecību ienākumus eiro mēnesī.

Ko arodbiedrības neatbalsta

LBAS iebilst pret slimības un bezdarbnieka pabalstu apmēra vai sociālo garantiju samazināšanu un iestājas par to, lai nodokļi paliktu pašreizējā līmenī. Tā iebilst arī pret pensiju samazināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma pārskatīšanu, neatbalsta ģimenes valsts pabalsta samazināšanu un atbalsta mazināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Pret izdienas pensiju atkārtotu pārskatīšanu arodbiedrības iebilst, jo šis jautājums jau iepriekš risināts sarežģītās pārrunās.

Samazinot amata vietu skaitu, katrai iestādei vispirms būtu jānorāda, kuras funkcijas paredzēts vienkāršot un kuras vairs netiks pildītas, uzskata LBAS. Iestādēm jānošķir vakances no aizpildītajām amata vietām un jāgarantē, ka sabiedrisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte nepasliktināsies.

Ko arodbiedrības atbalsta

Līdztekus LBAS atbalsta jauniešu, vecāku un senioru nodarbinātības veicināšanu un uzsver, ka valsts pārvaldes darbiniekiem pārkvalifikācijai jābūt pieejamai vēl pirms darba zaudēšanas. Savus priekšlikumus par 2027. gada valsts budžetu un publiskā sektora izdevumu mazināšanu LBAS jau nosūtījusi Ministru prezidentam, Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja aģentūrai LETA sacīja, ka atbildi uz šiem priekšlikumiem arodbiedrības nav saņēmušas un sarunas nav notikušas ne par budžetu, ne par taupības iecerēm. Pēc viņas vērtējuma, sociālie partneri pašlaik ir «atstāti aiz borta». Ietaupījumu summas izskanējušas publiski, taču nav skaidrs, kā tās paredzēts sasniegt un kā tas ietekmēs pakalpojumu pieejamību, īpaši mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, sacīja Oškāja.

Invaliditātes pabalstu kārtību un kritērijus var pārskatīt, pieļāva Oškāja, taču jāvērtē arī darbspēju zaudēšanas cēloņi, tostarp slikti darba apstākļi. LBAS atbalsta valsts līdzekļu efektīvāku izmantošanu, ietaupījumu meklēšanu un nodarbinātības līmeņa celšanu, viņa uzsvēra.

Trīs skatījumi uz vienu plānu

Kulbergs 10. novembrī paziņoja, ka četros gados budžetā jāietaupa 2,875 miljardi eiro, no tiem ap 900 miljoniem eiro — valsts pārvaldē. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks dienu vēlāk sacīja, ka sabiedriskajā sektorā darbinieku skaits jāmazina, bet cilvēkiem jāpalīdz pāriet uz privāto sektoru. Arodbiedrības ietaupījumu meklēšanai principā piekrīt, taču vispirms grib redzēt aprēķinus un piedalīties sarunās.