Ceļvedis ārzemniekiem Latvijā
Pirmie soļi pēc pārcelšanās uz Latviju: uzturēšanās atļauja vai ES pilsoņa reģistrācija, personas kods, e-paraksts, bankas konts, ģimenes ārsts, nodokļi, transporta biļetes, komunālie pakalpojumi un ārkārtas tālruņi. Katram faktam – saite uz oficiālo avotu.
Pārbaudīts oficiālajos avotos 2026. gada 11. novembrī. Nodevas un noteikumi mainās – pirms rīkoties, atveriet avota saiti.
Uzturēšanās atļauja un reģistrācija
Uzturēšanās dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Kas vajadzīgs, atkarīgs no tā, vai esat ES pilsonis.
- ES pilsonim, kurš Latvijā uzturas ilgāk par trim mēnešiem no pirmās ieceļošanas dienas, jāreģistrējas PMLP un jāsaņem reģistrācijas apliecība. Avots: likumi.lv
- ES pilsonis, kurš strādā Latvijā, iesniedz noteikta parauga anketu, derīga ceļošanas dokumenta kopiju un dokumentu, kas apliecina darba attiecības. Pirmreizējo reģistrācijas apliecību var pieprasīt, tikai atrodoties Latvijā. Avots: pmlp.gov.lv
- Trešo valstu pilsoņiem uzturēšanās atļauja vajadzīga, lai Latvijā uzturētos ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Avots: pmlp.gov.lv
- Valsts nodeva par dokumentu izskatīšanu termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir 160 eiro (30 dienās), 280 eiro (10 darbdienās) vai 560 eiro (5 darbdienās). Atļaujas reģistrācija un kartes izgatavošana maksā papildus. Avots: pmlp.gov.lv
- Dzīvesvieta jādeklarē mēneša laikā pēc pārcelšanās. Portālā latvija.gov.lv tas ir bez maksas, PMLP vai pašvaldībā valsts nodeva ir 4,27 eiro. Adresi, kas norādīta uzturēšanās atļaujas vai reģistrācijas apliecības pieprasījumā, uzskata par deklarēto dzīvesvietu. Avots: pmlp.gov.lv
Personas kods
Personas kodu prasa bankas, darba devēji, ārsti un valsts e-pakalpojumi.
- Ārzemniekam personas kodu piešķir automātiski, kad viņu iekļauj Fizisko personu reģistrā, piemēram, saņemot uzturēšanās atļauju vai reģistrācijas apliecību. Avots: pmlp.gov.lv
- Arī bez uzturēšanās dokumenta reģistrā var iekļaut, ja ir tiesiska saikne ar Latviju, piemēram, īpašums, uzņēmējdarbība, nodokļi, veselības aprūpe vai studijas: jāaizpilda anketa un klātienē jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments. Avots: pmlp.gov.lv
- Kopš 2017. gada 1. jūlija piešķirtie kodi ir 11 ciparu gari, sākas ar 32–39 un vairs nesatur dzimšanas datumu. Avots: pmlp.gov.lv
E-paraksts, Smart-ID un latvija.gov.lv
Lielākā daļa valsts pakalpojumu pieejama portālā latvija.gov.lv, bet pieslēgties var tikai ar drošu elektronisko identifikāciju.
- Kopš 2025. gada 1. janvāra portālā latvija.gov.lv vairs nevar pieslēgties ar internetbanku. Jāizmanto eParaksts mobile, eID karte, eParaksts karte, Smart-ID kvalificētā versija vai citas ES valsts oficiālais identifikācijas līdzeklis. Avots: varam.gov.lv
- Latvijas uzturēšanās atļaujas karte apliecina identitāti gan klātienē, gan digitālajā vidē un ļauj parakstīt dokumentus elektroniski. Avots: pmlp.gov.lv
- Smart-ID vajadzīgs Latvijas vai Igaunijas personas kods. Ar uzturēšanās atļaujas karti reģistrējas tāpat kā pilsonis, un lietotne ir bez maksas. Avots: smart-id.com
- eParaksts mobile (LVRTC valsts e-paraksta lietotne) pieteikšanai vajadzīga pase vai eID karte un internetbankas piekļuves dati. Lietotne ir bez maksas. Avots: lvrtc.lv
Bankas konta atvēršana
Bankas uzrauga Latvijas Banka, kas skaidro tiesības uz pamatkontu.
- ES rezidentiem un personām bez uzturēšanās atļaujas, kuras nevar izraidīt no Latvijas, ir tiesības uz pamatkontu. Vienlaikus var būt tikai viens pamatkonts. Avots: bank.lv
- Banka nedrīkst atteikt pamatkontu pilsonības, dzīvesvietas vai finansiālā stāvokļa dēļ. Atteikt var noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dēļ vai tad, ja sniegta nepatiesa informācija. Avots: bank.lv
- Jāiesniedz iesniegums, apliecinājums, ka citā Latvijas kredītiestādē maksājumu konta nav, un informācija, kas bankai vajadzīga klienta izpētei. Banka kontu atver vai atsaka to atvērt desmit darbdienu laikā. Avots: bank.lv
- Ja banka atsaka, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) vai pie Finanšu nozares asociācijas ombuda. Avots: bank.lv
Ģimenes ārsts un veselības aprūpe
Valsts apmaksāto veselības aprūpi organizē Nacionālais veselības dienests (NVD). Ceļš uz to ved caur ģimenes ārstu.
- Valsts apmaksātu aprūpi saņem Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, ārzemnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bēgļi, kā arī sociāli apdrošinātie: darba ņēmēji (izņemot mikrouzņēmumos strādājošos) un pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu. Avots: vmnvd.gov.lv
- Pārējie medicīnas pakalpojumus var saņemt par maksu saskaņā ar cenrādi. Avots: vmnvd.gov.lv
- Lai reģistrētos pie ģimenes ārsta, jāvēršas pie izvēlētā ārsta un jānoslēdz vienošanās divos eksemplāros. Avots: vmnvd.gov.lv
- Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) izsniedz NVD, tostarp ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kuri Latvijā dzīvo darba dēļ. Elektronisku pieteikumu latvija.gov.lv izskata 3 darbdienās, karti nosūta pa pastu. Avots: vmnvd.gov.lv
Nodokļi
Nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ienākuma nodokli un sociālās iemaksas no algas ietur darba devējs.
- Latvijas nodokļu rezidents ir persona, kura Latvijā uzturas 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Avots: likumi.lv
- Algas nodokļa grāmatiņa ir elektroniska VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Tajā norāda vienu darba devēju, kurš piemēros neapliekamo minimumu (2026. gadā 550 eiro mēnesī) un atvieglojumus. Avots: vid.gov.lv
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25,5 % gada ienākumam līdz 105 300 eiro un 33 % virs tā, kā arī papildu 3 % gada ienākumam virs 200 000 eiro. Avots: vid.gov.lv
- Gada ienākumu deklarāciju iesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam (no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, ja ienākumi pārsniedza 105 300 eiro). Avots: vid.gov.lv
- Kopš 2026. gada 1. janvāra vairumam lietotāju EDS var pieslēgties tikai ar drošu e-identifikāciju: Smart-ID kvalificēto versiju, eID karti vai eParakstu. VID paroles saglabājas tikai daļai ārzemnieku bez citas saiknes ar Latviju. Avots: vid.gov.lv
Algas kalkulators 2026: no bruto uz neto →Valsts ieņēmumu dienests ↗
Sabiedriskā transporta biļetes
Rīgā autobusus, trolejbusus un tramvajus apkalpo «Rīgas satiksme», vilcienu pārvadājumus nodrošina Vivi.
- 90 minūšu biļete maksā 1,50 eiro, un tā jāreģistrē, iekāpjot katrā transportlīdzeklī. Ir arī 24 stundu biļete par 5 eiro, 3 dienu – par 8 eiro, 5 dienu – par 10 eiro un mēneša – par 30 eiro. Avots: rigassatiksme.lv
- Biļetes ieraksta plastikāta e-talonā, kas derīgs 10 gadus. Personalizētajā e-talonā ir īpašnieka foto, vārds un uzvārds. Avots: rigassatiksme.lv
- Rīgas sabiedriskajā transportā visi pasažieri brauc bez maksas 4. maijā, 23. un 24. jūnijā, Rīgas svētkos, 18. novembrī, 31. decembrī un 1. janvārī. Avots: rigassatiksme.lv
- Vivi vilciena vienreizējā biļete maksā no 1,30 līdz 3,80 eiro atkarībā no zonas (cenas no 2026. gada 15. janvāra). Avots: vivi.lv
- Reģionālo autobusu sarakstus publicē Autotransporta direkcija vietnē atd.lv. Avots: atd.lv
Elektrība, gāze, apkure un ūdens
Energoresursu cenas uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Elektrības un gāzes tirgotāju var izvēlēties brīvi.
- Mājsaimniecību elektroenerģijas cenas nav regulētas kopš 2014. gada beigām. Bez līguma piemēro pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, kas parasti ir dārgāks, tāpēc jānoslēdz līgums ar tirgotāju. Avots: sprk.gov.lv
- SPRK reģistrā vienīgais cenu salīdzināšanas rīks ir energija24.lv (reģistrēts 2025. gada 12. novembrī). Avots: sprk.gov.lv
- Mājsaimniecību dabasgāzes tirgus pilnībā atvērts kopš 2023. gada 1. maija. Bez līguma gāzi piegādā «Latvijas Gāze» kā universālā pakalpojuma sniedzējs. Avots: sprk.gov.lv
- «Rīgas ūdens» avāriju dienests zvanus pieņem visu diennakti pa bezmaksas tālruni 80002122. Avots: rigasudens.lv
Ārkārtas tālruņi
Zvani uz ārkārtas numuriem ir bez maksas. Jebkurā ārkārtas situācijā zvaniet 112.
- 112 — vienotais ārkārtas palīdzības numurs ugunsdzēsējiem, glābējiem, mediķiem un policijai; darbojas kopš 1997. gada. Avots: vugd.gov.lv
- 113 — Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ja apdraudēta cilvēka dzīvība. Zvans ir bez maksas. Avots: nmpd.gov.lv
- Policija — Valsts policija kā diennakts numuru norāda 112; no ārzemēm zvaniet +371 67014002. Avots: vp.gov.lv
- 114 — gāzes avārijas dienests (Gaso), kā vēsta LSM. Avots: lsm.lv
- 66016001 — ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis: darbdienās plkst. 17.00–8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. Avots: nmpd.gov.lv
- Bezmaksas lietotne «112 Latvija» ļauj zvanīt vai rakstīt uz 112, sūta brīdinājumus un rāda tuvākās patvertnes. Avots: vugd.gov.lv
Ceļvedis sniedz vispārīgu informāciju un nav juridiska konsultācija. Par savu gadījumu jautājiet attiecīgās sadaļas iestādei.