Veikalā atskanēja pirmā Ziemassvētku dziesma, un pircējs sajuta, ka gads atkal ir beidzies

Tas notiek vienmēr negaidīti. Tu stāvi pie piena plaukta, domā par biezpienu un rīt gaidāmo lietu, un pēkšņi no griestiem atskan zvaniņi. Kāds dzied par sniegu, kura ārā nav, un par kamīnu, kura tev nav. Kalendārā ir novembra sākums. Tu paskaties uz ratiņos guļošo Helovīna atlaižu ķirbi, un viņš paskatās atpakaļ ar to pašu jautājumu: «Jau?»

Septiņas sēru stadijas pie kases

• Noliegšana: «Tā noteikti ir kāda cita dziesma, vienkārši ar zvaniņiem.»
• Dusmas: «Mēs vēl neesam pat Mārtiņdienu nosvinējuši!»
• Kaulēšanās: «Labi, bet tikai vienu dziesmu stundā.»
• Depresija: ceturtais dziesmas atkārtojums, kamēr gaidi, kad atvērs otro kasi.
• Pieņemšana: tu klusām dungo līdzi un ienīsti sevi par to.
• Panika: ja jau skan dziesmas, tad dāvanas jāpērk tagad?
• Rēķins: ratiņos papildus biezpienam ir trīs piparkūku iepakojumi.

Mūsu redakcijas izdomātais institūts iesaka

Mūsu redakcijas pilnīgi neeksistējošā Svētku noskaņas laboratorija aprēķinājusi, ka līdz 24. decembrim apmeklētājs vidēji dzirdēs vienu un to pašu dziesmu tik reižu, ka varēs to nodziedāt otrādi. Tāpēc laboratorija piedāvā trīs izdzīvošanas taktikas: austiņas ar podkāstu par vasaru; iepirkšanos tieši pirms veikala slēgšanas, kad skaļruņi jau nogurst; un pozitīvo pieeju — uzskatīt, ka svētki vienkārši sākas agrāk un tāpēc ilgāk.

Un tomēr ir viens mierinājums. Kad decembra vidū tā pati dziesma atskanēs vēl simto reizi, tu būsi pieredzējis veterāns. Kamēr citi tikai sāks justies svētkos, tu jau sen būsi tos izdzīvojis — jau pirms Lāčplēša dienas.