Sankciju konferencē Rīgā: Krievijas ieročos joprojām atrod Rietumu detaļas, daudzi sankcionētie kuģi kursē

Sankcijas pret Krieviju strādā, taču ne tik labi, kā cerēts, un vājākais posms ir to izpilde — tāds bija kopsaucējs Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) 8. ikgadējai starptautiskajai sankciju konferencei «Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine», kas 12. novembrī notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Konference tika translēta tiešsaistē, un tās ieraksts angļu un latviešu valodā pieejams FID «YouTube» kanālā.

Konferenci atklāja FID priekšnieks Toms Platacis. Viņš uzsvēra, ka Latvijai sankcijas ir nacionālās drošības jautājums, jo tās austrumu robeža ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Kopš 2024. gada FID ir Latvijas centrālā sankciju īstenošanas iestāde.

Ukraina: detaļas un ēnu flote

Ukrainas prezidenta padomnieks un pilnvarotais sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks, kurš konferencei pieslēdzās no Kijivas, sacīja, ka Krievijas raķetēs un bezpilota lidaparātos joprojām atrod Rietumos ražotas detaļas, tostarp nesen ražotas mikroshēmas. Pēdējā laikā atrasti arī magnetometri, kas ļauj navigācijai darboties arī tad, ja signālu slāpē. Viņš rosināja G7 līmenī izveidot platformu, kurā valstis apmainītos ar informāciju par šādiem komponentiem.

Pēc Vlasjuka teiktā, «labi 50 %, ja ne vairāk» no sankcionētajiem ēnu flotes kuģiem joprojām darbojas. Viņš aicināja sankcijas vērst arī pret šo kuģu kapteiņiem un ieviest pilnu jūras pakalpojumu aizliegumu Krievijas naftas pārvadājumiem. Sankciju ietekmi viņš skaidroja ar spārnotajām raķetēm: Krievija šogad tās ražo aptuveni tikpat daudz kā iepriekš, taču, pēc viņa vārdiem, labprāt ražošanu vismaz divkāršotu un to nespēj.

Revīzijas palāta: muitas rīkojas dažādi

Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs iepazīstināja ar šonedēļ publicēto palātas ziņojumu par to, kā ES īsteno tirdzniecības sankcijas pret Krieviju. Galvenais secinājums: dalībvalstu muitām sankcijas jāpiemēro vienādāk, bet Eiropas Komisijai tās jāuzrauga stingrāk. Revidenti konstatēja atšķirīgas muitas kontroles, atšķirīgu pieeju izņēmumiem un citu valstu izsniegto eksporta atļauju atzīšanai, kā arī neskaidrus terminus sankciju regulās. Pēc Kozlova teiktā, tas ļauj meklēt vājāko posmu un apiet sankcijas.

Revidenti arī norādīja, ka dalībvalstis kavējas ar ES direktīvas par sodiem par sankciju pārkāpumiem pārņemšanu, bet Komisija — ar tās pārbaudi.

Krievija pārmaksā, bet turpina ražot

Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavicka sacīja, ka Ķīna piegādā vairāk nekā 75 % Krievijai vajadzīgo kritisko komponentu — gan pašas ražotus, gan Rietumu uzņēmumu vārdā. Pēc KSE aprēķiniem, par šādu importu no Ķīnas Krievija maksā līdz 300 % vairāk nekā pasaules tirgū, bet par importu no citām valstīm — ap 50 % vairāk. «Katra nākamā kara diena kļūst dārgāka, bet tas nenozīmē, ka viņi nespēj ražot jaunus «Shahed» vai spārnotās raķetes,» viņa sacīja.

Pavicka aicināja vai nu atteikties no naftas cenu griestiem, vai pāriet uz jūras pakalpojumu aizliegumu, kā arī saglabāt aizliegumu Krievijai aizņemties ārējos tirgos. Viņa arī sacīja, ka Krievija drīz varētu papildināt Nacionālās labklājības fondu, jo naftas cenas bijušas krietni virs budžetā ieliktajiem 59 dolāriem par barelu.

Noslēgumā FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs sacīja, ka sankcijas jāvērtē nevis pēc pieņemto paku skaita, bet pēc tā, cik tās apgrūtina Krievijai piekļuvi tehnoloģijām un naudai. Viņš atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas paziņojumu par ES sankciju biroja izveidi.