Mārtiņdiena birojā: zoss vietā vistas fileja, ķekatu vietā Helovīna maska no atlaižu groza

Šis ir viegls, pilnīgi satīrisks skats uz svētkiem, kurus visi ciena, bet neviens neatceras laikus. Otrdien, 10. novembrī, ir Mārtiņdiena — laiks, kad senči pabeidza rudens darbus, kāva gaili vai zosi un ar ķekatām gāja no sētas uz sētu. Mūsdienu latvietis par to uzzina pirmdienas vakarā, kad darba čatā parādās ziņa: «Rīt Mārtiņam vārda diena, kurš nes kūku?»

Senču tradīcijas mūsdienu versijā

• Zoss uz galda → vistas fileja no tuvākā veikala, jo zoss cepeškrāsnī neietilpst, bet vistu var arī mikroviļņu krāsnī.
• Ķekatas un budēļi → Helovīna maska, kas palikusi atlaižu grozā un tagad maksā vienu eiro.
• Rudens darbu pabeigšana → atvaļinājuma dienu atlikuma pārskats, kuru gaidīja jau septembrī.
• Ziemas sagaidīšana → tiek atrasts pagājušā gada cimds. Viens.
• Gaiļa kaušana → telefona modinātāja izslēgšana. Arī gailis, tikai digitāls.

Mārtiņi birojā — īpaša kasta

Katrā kolektīvā ir vismaz viens Mārtiņš, un šonedēļ viņš ir neaizskarams. Grāmatvedības Mārtiņš saņem trīs kūkas, IT nodaļas Mārtiņš — piecas emocijzīmes ar zosi, bet Mārtiņš, kurš strādā attālināti, — vienu apsveikumu ar kļūdu vārdā. Mārči, Markusi un Marki stāv rindā aiz viņiem un mierīgi gaida savu kūkas gabalu: šajā dienā svin arī viņi, tikai tas kaut kā vienmēr pazūd zem zoss.

Ko darīt šogad

Tradīcijas saka: Mārtiņos galdam jābūt bagātam, lai tāds būtu viss nākamais gads. Tas ir vienīgais Mārtiņdienas noteikums, kuru mūsdienu latvietis izpilda bez kļūdām — pat ja uz galda ir vistas fileja, divas kūkas no biroja un mandarīni, kas nopirkti «Ziemassvētkiem, bet tikai pamēģināt».

Tā ka otrdien apsveiciet savu Mārtiņu, uzvelciet kaut ko jocīgu un atcerieties: ziema nāk tik un tā. Mārtiņdiena tikai pieklājīgi par to brīdina.