Sporta organizācijas vienojas par sešām prioritātēm sarunām par ES naudu 2028.–2034. gadam

Latvijas sporta organizācijas apvienojušās, lai panāktu sporta finansējumu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam. Trešdien, 11. novembrī, Latvijas Futbola federācijas (LFF) birojā notika pirmā nacionālās sporta nozares darba grupas sanāksme, kurā vienojās par kopīgu nostāju un sešām prioritātēm sarunām ar ministrijām un valdību, informē Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iniciatīvu oktobrī Briselē aizsāka LOK un LFF. Pēc tikšanās Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un Eiropas Olimpiskajā komitejā sports iekļauts kompromisa tekstā par nacionālajiem un reģionālajiem partnerības plāniem. Nākamais solis — panākt, lai šie principi nonāk Latvijas nacionālajā pozīcijā un ministriju investīciju plānos.

Divi naudas avoti

Pirmais ir programma «Erasmus+». Sporta organizācijas aicina valdību ES Padomes sarunās atbalstīt Eiropas Parlamenta nostāju — saglabāt sportu kā patstāvīgu jomu un novirzīt tam vismaz 4,1 % no programmas aptuveni 47,4 miljardu eiro budžeta. Šī nauda paredzēta treneru un speciālistu mācībām, starptautiskiem projektiem un pieredzes apmaiņai.

Otrais ir kohēzijas, reģionālās un lauku attīstības politika. Tajā nozare grib pierādīt, ka investīcijas sporta būvēs un iedzīvotāju aktivitātēs palīdz sasniegt arī veselības, reģionu attīstības, drošības un ekonomikas mērķus.

Sešas prioritātes

• Veselība un fiziskās aktivitātes: vairāk iespēju regulāri kustēties visu vecumu iedzīvotājiem.
• Sociālā iekļaušana: mazāk finansiālu un vides šķēršļu mazāk aizsargātām grupām un cilvēkiem ar invaliditāti.
• Izglītība un prasmes: treneru, tiesnešu un brīvprātīgo tālākizglītība, atbalsts sportistu duālajai karjerai.
• Reģionālā attīstība: vietējo, energoefektīvu sporta būvju atjaunošana un būvniecība pilsētās un laukos.
• Ekonomika un tūrisms: sacensības un nometnes ārpus tūrisma sezonas.
• Sabiedrības noturība: sporta būves, ko krīzē var pielāgot iedzīvotāju atbalstam.

LOK prezidents Raimonds Lazdiņš uzsver, ka Eiropā sportu arvien vairāk uztver kā stratēģisku investīciju veselībā, drošībā un tautsaimniecībā, taču ar Eiropas regulējumu vien nepietiek — izšķirīgi, vai Latvijas ministrijas šīs iespējas laikus iestrādās savos plānošanas dokumentos.

Darba grupa ministrijām nosūtīs kopīgu vēstuli, rīkos tikšanās un no katras federācijas apkopos konkrētas investīciju vajadzības ar izmaksām un sagaidāmajiem rezultātiem. Sanāksmē piedalījās LOK, LFF, Latvijas Sporta federāciju padomes, džudo, golfa un automobiļu federāciju pārstāvji; iniciatīvai pievienojusies arī Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Hokeja federācija un Rīgas maratona organizators Aigars Nords.

Spēles centrs

• Latvija