Baldonē atklātam asteroīdam piešķirts dziesminieka Eduarda Rozenštrauha vārds
Asteroīdu 2011. gadā ar Baldones Šmita teleskopu pamanīja LU astronoms Ilgmārs Eglītis. Tagad tas oficiāli saucas (856173) Rozenštrauhs.
Mārtiņš Lasmanis· Galvenais redaktors
Sagatavoja S Ziņas redakcija·

Asteroīdam, kas 2011. gadā atklāts Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā, piešķirts latviešu dziesminieka Eduarda Rozenštrauha vārds. Starptautiskā astronomu savienība apstiprinājusi tā pastāvīgo numuru un nosaukumu — (856173) Rozenštrauhs, 13. novembrī vēsta LSM.
Asteroīdu 2011. gada 3. septembrī pēc pusnakts Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā pamanīja LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, izmantojot Baldones Šmita teleskopu. Precīzus koordinātu mērījumus nodrošināja Viļņas Universitātes pētnieks Kazimieras Černis. Atklāšanas gadā objekts saņēma pagaidu apzīmējumu 2011 SF81.
Kilometru liels un riņķo starp Marsu un Jupiteru
Asteroīda diametrs ir aptuveni kilometrs. Tas riņķo starp Marsa un Jupitera orbītām pa izstieptu elipsi, un vienu apli ap Sauli veic 3,65 gados.
Atklāšanas brīdī asteroīds atradās zemu pie debess Zivju zvaigznājā, un tā spožums bija tikai 20,5 zvaigžņlielumi, tāpēc to varēja saskatīt vien ar jaudīgo Baldones Šmita teleskopu. Sešu opozīciju laikā iegūtie 103 mērījumi ļauj noteikt asteroīda atrašanās vietu 100 gadu periodā ar precizitāti līdz 0,73 loka sekundēm.
Dziesmas, ko dzied ģimenes svētkos
Nosaukums un tā skaidrojums publicēts Starptautiskās astronomu savienības mazo ķermeņu nomenklatūras darba grupas izdevumā «WGSBN Bulletin» šā gada jūlija beigās. Skaidrojumā teikts, ka Eduards Rozenštrauhs (1918–1992) bija viens no iemīļotākajiem latviešu dziesminiekiem, viņa dziesmas kļuvušas par neatņemamu latviešu kultūras daļu un tradicionāli skan ģimenes svētkos.
Lasi arī
Komentāri
Vēl nav komentāru. Esi pirmais!



