Papildu darbs jau 65,9 tūkstošiem cilvēku — gada laikā par 78,5 % vairāk

Šā gada 3. ceturksnī papildu darbs vai gadījuma apmaksāti darbi bez pamatdarba bija 65,9 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju jeb 7,3 % no visiem nodarbinātajiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Gada laikā viņu skaits pieaudzis par 29 tūkstošiem jeb 78,5 %.

Papildu ienākumus biežāk gūst sievietes — 37,4 tūkstoši, vīriešu ir 28,5 tūkstoši. Lielākā daļa otrajam darbam velta krietni mazāk laika nekā pamatdarbam: 32,2 % tam atvēlēja 1–10 stundas, vēl 18,2 % — 11–20 stundas apskatītajā periodā.

Nodarbinātība un bezdarbs

Kopumā 3. ceturksnī bija nodarbināti 897 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 66,1 % šīs vecuma grupas. Gada laikā nodarbināto skaits palielinājies par 4,9 tūkstošiem, salīdzinājumā ar 2. ceturksni — par 11,5 tūkstošiem. Gados vecāku cilvēku vidū (65–74 gadi) strādāja 27,5 %, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Bezdarba līmenis bija 6,7 % — par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2. ceturksnī. Bezdarbnieku bija 64,4 tūkstoši; vīriešu vidū bezdarba līmenis bija 7,8 %, sieviešu — 5,7 %. Ilgstošo bezdarbnieku (bez darba gadu vai ilgāk) skaits saruka par 7,6 tūkstošiem līdz 18,6 tūkstošiem.

Jauniešiem vairāk darba un arī bezdarba

Vecumā no 15 līdz 24 gadiem nodarbinātības līmenis sasniedza 36,9 % (+2,8 procentpunkti gadā), strādāja 69,7 tūkstoši jauniešu. Vienlaikus jauniešu bezdarba līmenis pieauga par 3,7 procentpunktiem līdz 15,8 %, bez darba bija 13,1 tūkstotis jauniešu. CSP skaidro, ka abi rādītāji var augt vienlaikus: nodarbinātību rēķina no visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem, bet bezdarbu — no tiem, kuri strādā vai aktīvi meklē darbu.

Regulāri attālināti strādāja 112,1 tūkstotis darba ņēmēju jeb 14,8 % (pirms gada — 77,4 tūkstoši jeb 10,2 %); visbiežāk tas ir hibrīdais darbs vienu vai divas dienas nedēļā.

Ko saka Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija piektdien, 13. novembrī, norādīja, ka nodarbinātības līmenis un ekonomiskās aktivitātes līmenis (70,8 %) ir augstākie kopš 2000. gadu sākuma. Pieaugumu, pēc ministrijas vērtējuma, veicināja tautsaimniecības izaugsme, algu kāpums un plašākas darba iespējas atsevišķās nozarēs, bet ilgtermiņā darbaspēka piedāvājumu ierobežo demogrāfija: iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem gada laikā kļuvis par 11,4 tūkstošiem mazāk. 2027. gadā ministrija sagaida nodarbināto skaita pieaugumu ap 0,1 % un bezdarba līmeņa samazināšanos līdz 6,5 %.

Apsekojumā 3. ceturksnī piedalījās 4,3 tūkstoši mājsaimniecību, aptaujāti ap 7 tūkstošiem iedzīvotāju.