Mākslīgo intelektu lieto jau 58 % interneta lietotāju, uzņēmumi pagaidām seko lēnāk

Mākslīgais intelekts Latvijā gada laikā no jaunuma kļuvis par ikdienas rīku. 2026. gadā ģeneratīvā MI rīkus izmantojuši 58,2 % interneta lietotāju — par 23,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējās aptaujas dati. Uzņēmumos pārmaiņas notiek lēnāk: MI risinājumus lieto 18,5 % firmu ar vismaz desmit darbiniekiem, un tas ir par 6,3 procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā.

Jaunieši — gandrīz visi, vecākā paaudze strauji pievienojas

Visaktīvākie ir jaunieši: 16–24 gadu vecumā MI rīkus lieto 91,3 % interneta lietotāju (gadu iepriekš — 72,7 %), bet skolēnu un studentu vidū — 95,8 %. Visstraujāk tomēr aug vecākā paaudze. 55–64 gadu vecumā lietotāju īpatsvars gada laikā pieaudzis no 12,1 % līdz 36,8 %, bet 65–74 gadu vecumā — no 5,7 % līdz 18,4 %, tātad abās grupās trīskāršojies. Arī 45–54 gadus veco vidū MI lietotāju jau ir vairāk nekā puse — 56,1 %.

Reģionu griezumā visvairāk MI lieto Rīgas reģionā — 65,2 % interneta lietotāju, bet visstraujāk gada laikā tā lietošana augusi Vidzemē un Zemgalē.

Vairāk privātai dzīvei nekā darbam

Lielākā daļa cilvēku MI izmanto savām vajadzībām: privātiem mērķiem to dara 53 % MI lietotāju (2025. gadā — 28 %). Darbā MI izmanto 24,8 % lietotāju (gadu iepriekš — 15,5 %), bet formālajā izglītībā — 12,6 %.

MI rīkus nelieto 41,8 % interneta lietotāju (gadu iepriekš — 64,9 %). Visbiežāk viņi skaidro, ka tādas vajadzības nav; retāk min, ka neprot šos rīkus lietot vai par tiem nav dzirdējuši.

Uzņēmumos — liela plaisa starp lielajiem un mazajiem

Uzņēmumu vidū MI izmantošana cieši saistīta ar to lielumu: vismaz vienu MI risinājumu lieto 62,9 % lielo, 28,8 % vidējo un tikai 15,3 % mazo uzņēmumu. Visbiežāk MI izmanto rakstītas valodas analīzei (13,8 % uzņēmumu), bet attēlu, video vai skaņas ģenerēšanai — 11,8 %. Tā kā lielāko daļu Latvijas uzņēmumu veido mazās firmas, tieši tās nosaka kopējo rādītāju.

Aizsardzība un ANO Drošības padome

MI attīstība Latvijā nenotiek tikai biroju datoros un telefonos. Oktobra beigās Rīgā darbu sāka AlliedTechLabs — Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) vienība, kas izstrādās un testēs aizsardzības tehnoloģijas, tostarp 5G/6G sakaru sistēmas, mākslīgo intelektu un divējāda lietojuma risinājumus. Centru atbalsta LMT, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Rīgas dome.

Novembrī Latvija pirmo reizi vada ANO Drošības padomi, un straujo tehnoloģiju ietekme ir viena no prezidentūras prioritātēm. 24. novembrī paredzētas augsta līmeņa debates par konfliktu risināšanu straujo tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā.