Krievija un IIHF pēc CAS sprieduma: kuras valstis ir pret, kas klusē un kas notiks tālāk

Krievijas hokeja izlases nav spēlējušas IIHF turnīros kopš 2022. gada februāra. Šajā laikā tās izlaida piecus pasaules čempionātus pēc kārtas un 2026. gada olimpiskās spēles Milānā un Kortīnā. Oktobra beigās situācija mainījās: Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) apmierināja Krievijas Hokeja federācijas apelāciju. Kopš tā brīža Eiropas hokejā valda, iespējams, lielākā šķelšanās pēdējo gadu laikā.

Ko tieši nolēma tiesa

CAS trīs tiesnešu kolēģija 30. oktobrī vienbalsīgi atcēla IIHF padomes jūlija lēmumus. Tie liedza Krievijai startēt pieaugušo vīriešu, U-20 un abos U-18 pasaules čempionātos, bet sieviešu čempionāta jautājumu atlika līdz novembrim. Pēc tiesas sprieduma Krievijas komandas ar tūlītēju spēkā stāšanos jāpielaiž visiem pieciem sezonas čempionātiem. Par karogu, himnu vai neitrālu statusu tiesa nelēma, organizatoriskās sekas atstājot IIHF ziņā.

Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks, kā vēsta «Čempionat», bija lakonisks: «Saskaņā ar CAS lēmumu mums ir jāspēlē.» Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarovs uz kaimiņvalstu reakciju atbildēja, ka «pasaule ir daudz lielāka par Skandināviju vai Baltiju», un sola par boikotiem ziņot Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai.

IIHF: pildīs, bet nepiekrīt

IIHF oktobrī ievēlētais jaunais prezidents vācietis Francs Reindls pēc sprieduma sacīja, ka federācijas uzdevums tagad ir to atbildīgi īstenot. Taču jau 4. novembrī IIHF paziņoja, ka praktiskās grūtības — vīzas, drošība, turnīru formāti — ir «ievērojami novērtētas par zemu». IIHF vecākais viceprezidents čehs Petrs Bržiza izdevumam «Sport.cz» lēmumu nosauca par šokējošu un piebilda, ka apelācija Šveices Federālajā tiesā sprieduma izpildi neapturētu. Izšķirošā, pēc viņa domām, būs rīkotājvalstu nostāja.

5. novembrī CAS savu lēmumu publiski aizstāvēja: kā vēsta vācu «Sportschau», tiesa uzsver, ka IIHF procesā nav pierādījusi iespējamās sekas un nav lūgusi noteikt neitrālu statusu. 7. novembrī IIHF padome par Krieviju gala lēmumu vēl nepieņēma, taču oficiālajā paziņojumā federācija savu nostāju precizēja. Tā joprojām nepiekrīt CAS lēmumam, tomēr uzsver: «Mēs speram soļus, ko prasa CAS spriedums.» Vienlaikus IIHF izvērtē, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem, lai pasargātu čempionātus, organizācijas finansiālo stabilitāti un starptautiskā hokeja nākotni, un sāk sarunas ar visām iesaistītajām nacionālajām federācijām, tostarp Krievijas.

Kas ir pret

• Latvija: LHF 3. novembrī paziņoja, ka, kamēr turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, Latvijas izlases nespēlēs pret Krievijas un Baltkrievijas komandām. Nostāja saskaņota ar Somiju, Norvēģiju un Dāniju.
• Somija: federācijas priekšsēdētājs Heiki Hietanens 2. novembrī sabiedriskajam medijam Yle sacīja, ka Somija pret Krieviju nespēlēs.
• Zviedrija: 30. oktobrī federācija vēl norādīja, ka boikotu neplāno, bet 3. novembrī valde nolēma — «Tre Kronor» turnīros piedalīsies, taču pret Krieviju nespēlēs.
• Norvēģija un Dānija: pret Krieviju nespēlēs; Norvēģija min nopietnus drošības riskus.
• Čehija: federācija prezidenta Aloisa Hadamčika vadībā 3. novembra vakarā pievienojās. Arī valsts prezidenta Petra Pavela pārstāvis atbalstīja aizliegumu.
• Austrija: pēc vācu mediju ziņām, 6. novembrī pievienojās atteikumam.
• Vācija, 2027. gada pasaules čempionāta rīkotāja: DEB prezidents Franks Lucs Krievijas atgriešanos noraida, bet valdības runasvīrs Štefans Korneliuss 6. novembrī čempionātu ar Krievijas dalību nosauca par «faktiski neiespējamu».
• Kanāda: premjerministrs Marks Kārnijs 3. novembrī paziņoja, ka, kamēr turpinās karš, Krievijas un Baltkrievijas izlases Kanādā nestartēs. Tas attiecas uz junioru čempionātu Edmontonā un Reddīrā.
• Sponsori: «Škoda», kas čempionātus atbalsta kopš 1993. gada, paziņoja, ka Krievijas atgriešanās nav savienojama ar tās vērtībām, un sadarbību pārskatīs.

Nogaidošu nostāju pagaidām ieņem Šveice, savukārt Slovākijas sporta ministrs Rudolfs Huļaks, pēc vairāku mediju ziņām, CAS lēmumu novērtēja atzinīgi. Francijas federācija jau atsaukusi savu parahokeja izlasi no decembra pasaules čempionāta C divīzijā, jo tajā startēs Krievija.

Latvijas likums: drīkst braukt, nedrīkst spēlēt

Latvijas nostāja nav tikai federācijas izvēle. Sporta likums aizliedz Latvijas izlasēm komandu sporta veidos spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm, arī tad, ja tās startē kā neitrālas, taču neaizliedz piedalīties pašā turnīrā. LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs LSM skaidroja, ka atteikšanās no visa čempionāta nestu lielus finansiālus un sportiskus riskus. Izglītības un zinātnes ministrija federāciju atbalsta, bet atgādina, ka nodokļu maksātāju naudu šādām spēlēm tērēt nedrīkst. LHF prezidents Aigars Kalvītis 30. oktobrī portālam «Sportacentrs.com» teica: «Gaidīsim IIHF lēmumus.»

Kalendārs: kad lēmumi kļūs reāli

• 26. decembris – 5. janvāris: U-20 pasaules čempionāts Kanādā — tuvākais pārbaudījums, kur Kanādas valdība Krieviju nelaiž.
• 2027. gada janvāris: U-18 meiteņu pasaules čempionāts Čehijā.
• 2027. gada aprīlis: U-18 puišu pasaules čempionāts ASV.
• 14.–30. maijs: pieaugušo pasaules čempionāts Vācijā, Diseldorfā un Manheimā, kurā spēlē arī Latvija.
• 2027. gada novembris: sieviešu pasaules čempionāts Kanādā.

Konkrētu datumu nākamajam IIHF lēmumam par Krieviju federācija nav nosaukusi. Olimpiskajā kontekstā SOK jau jūlijā nosacīti atjaunoja Krievijas Olimpiskās komitejas darbību un lēmumus par sportistu pielaišanu atstāja starptautisko federāciju ziņā.

Un handbols?

Starptautiskā handbola federācija (IHF) šo ceļu jau nogāja: 15. jūlijā tās padome ar tūlītēju spēkā stāšanos atcēla 2022. gada aizliegumu gan Krievijas, gan Baltkrievijas komandām, atsaucoties uz SOK maija un jūlija lēmumiem. Jaunāku IHF lēmumu šajā jautājumā rudenī nav bijis.

Spēles centrs

• Hokejs: spēles, rezultāti un tabulas