Kulberga darba modelis: ko premjera kandidāts sagaida no partneriem un no Saeimas

Otrdien, 3. novembrī, darbu sāks 15. Saeima. Koalīcijas sarunās arvien skaļāk izskan jautājums ne tikai par to, kas veidos nākamo valdību, bet arī par to, kā tā strādās. «Apvienotā saraksta» premjera amata kandidāts Andris Kulbergs partneriem piedāvā jaunu valdības darba modeli, kurā lielāka loma paredzēta arī parlamentam.

Atbildība ne tikai Ministru kabinetam

Modeļa pamatā ir doma, ka pārmaiņas nevar īstenot tikai ar valdības lēmumiem. Kā vēsta portāls puaro.lv, Kulbergs uzskata, ka pārmaiņu īstenošana nav vienīgi Ministru kabineta atbildība, jo daļa lēmumu jāpieņem Saeimai, un tāpēc arī tās uzdevumi jānosaka skaidrāk. No tā, cik konkrēti šie uzdevumi tiks pierakstīti, lielā mērā būs atkarīgs, ar ko jaunā Saeima nodarbosies pirmajos mēnešos.

Fiskālā disciplīna un «ļoti neērti» lēmumi

Pirmajā sarunu kārtā trešdien Kulbergs aicināja vienoties par stingru fiskālo disciplīnu, valsts pārvaldes reformām un ekonomikas izaugsmi, raksta Diena.lv. Izdevums arī ziņo, ka viņš potenciālos partnerus brīdinājis par «ļoti neērtiem» lēmumiem valsts finanšu sakārtošanai. Pēc pirmajām sarunām ar Nacionālo apvienību un Jauno Vienotību viņam, kā pats teica TVNET, vēl neesot nekādu sajūtu, kāda būs nākamā valdība. Sarunu fonu veido spēku samērs 100 vietu parlamentā:

• «Apvienotais saraksts» – 41 vieta
• «Latvija pirmajā vietā» – 17, «Suverēnā vara»/«Apvienība Jaunlatvieši» – 15
• Nacionālā apvienība un «Progresīvie» – katrai 10
• «Jaunā Vienotība» – 7

Vairākumam nepieciešama 51 balss, tāpēc darba modelis būs jāsaskaņo vismaz ar vienu vai vairākiem partneriem. Jautājums par vēlēšanu rezultātiem gan ir noslēgts: 27. oktobrī Augstākā tiesa noraidīja abus iesniegumus, ar kuriem tika apstrīdēti 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Cik daudz no Kulberga piedāvājuma nonāks koalīcijas līgumā, kļūs skaidrs tikai turpmāko sarunu gaitā.