Satversmes tiesa: akcionāru personas kodiem un adresēm nav jābūt pieejamiem ikvienam
Tiesa atzina, ka Uzņēmumu reģistra likuma normas, kas ļauj bez pamatojuma uzzināt akciju sabiedrību akcionāru — fizisko personu — personas kodu un adresi, neatbilst Satversmei. Spriedums ir galīgs.
Mārtiņš Lasmanis· Galvenais redaktors
Sagatavoja S Ziņas redakcija·· Atjaunināts

Satversmes tiesa pirmdien, 9. novembrī, atzina, ka likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» normas, kas ļauj ikvienam bez pamatojuma iegūt akciju sabiedrību akcionāru personas datus, tostarp personas kodu un adresi, neatbilst Satversmes 96. pantam par tiesībām uz privāto dzīvi, vēsta LSM. Spriedums attiecas uz akcionāriem — fiziskajām personām.
Ko tas maina
Līdz šim akciju sabiedrības akcionāru reģistra nodalījumu varēja apskatīt jebkurš interesents, un tajā bija redzami arī mazākuma akcionāru dati. Tiesas ieskatā šāda vispārēja pieejamība rada risku, ka informāciju izmanto neleģitīmiem vai pat ļaunprātīgiem mērķiem. Kā saudzīgāku risinājumu tiesa norāda iespēju akcionāru datus glabāt reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā kā ierobežotas pieejamības informāciju.
Kas datus joprojām redzēs
Tiesa atzina, ka akcionāru dati ir vajadzīgi, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un sankciju ievērošanai. Personām un iestādēm, kurām šajās jomās ir likumā noteikti pienākumi, piekļuve jau ir nodrošināta. Arī akciju pircēji, kuriem jāpārliecinās, vai pārdevējs ir ierakstīts akcionāru reģistrā, šīs ziņas varētu saņemt ar pamatotu pieprasījumu.
Eiropas tiesas ceļš un termiņi
Lietu ierosināja 17 akcionāri, kuri iebilda pret savu datu publiskošanu. Izskatīšanas laikā Satversmes tiesa lūdza Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālu nolēmumu. Lietā «Jautiva» Luksemburgas tiesa skaidroja, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula neļauj visu akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, datus izpaust ikvienam bez jebkādiem nosacījumiem. Attiecībā uz akcionāru reģistra nodalījuma publiskošanu apstrīdētās normas zaudē spēku sprieduma publicēšanas dienā, bet pieteicējiem tās atzītas par spēkā neesošām jau no 2023. gada 1. jūlija. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Lasi arī

Benzīns Baltijā kļūst lētāks, bet Rīgā dīzeļdegviela nedēļā vienīgā sadārdzinās
Tallinā 95. markas benzīns ir par 11 centiem litrā lētāks nekā Rīgā, Viļņā autogāze pirmo reizi pārkāpa viena eiro atzīmi.

Briketes un granulas atkal ir plauktos, bet dārgākas nekā pērn — pašvaldībām pabalstu nauda sarūk
Pēc vasaras deficīta cietā kurināmā tirgus sāk nomierināties, tomēr vietām joprojām ir pirkšanas limiti. Dienvidkurzemē mājokļa pabalstu budžets var beigties jau decembrī.

Jēkabpilī simtiem cilvēku protestē pret Krievijas graudu tranzītu; valdība sola likumprojektu
Akcijā «Asins graudiem – NĒ!» pulcējās simtiem cilvēku un smagā tehnika. Valdība sola liegt jaunus tranzīta līgumus, taču atgādina, ka bez Eiropas Savienības vienas valsts aizliegums var maksāt dārgi.

Eirozonas inflācija oktobrī sasniedza 4%, un tuvojas Latvijas Bankas konference
Gada inflācija eirozonā oktobrī pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 2023. gada septembra. Latvijas rādītājs vēl jāpārbauda CSP datos.
Komentāri
Vēl nav komentāru. Esi pirmais!